Dienas vai mēneša lēcas: izdevīgākais risinājums

Pēc trīs gadiem, ko biju pavadījusi, dzīvojot viena, aptuveni pirms nepilna gada uzsāku kopdzīvi ar draugu. Tā kā abi nesen pabeidzām augstskolu un nu strādājam pirmajās darba vietās, visus ikdienas maksājumus esam sadalījuši līdzīgi. Uz pusēm maksājam dzīvokļa īri un komunālos maksājumus, brālīgi dalām izmaksas par pārtiku, savukārt tēriņiem par sadzīvē nepieciešamajām lietām, izklaidēm un citiem sīkumiem esam izveidojuši kopīgu budžetu, no kura tad nu katrs ņem, cik nepieciešams. Tā kā mūsu ienākumi pagaidām ir samērā niecīgi, naudas ik mēnesi pietrūka, un trūkstošo daļu mēdzām aizņemties no vecākiem un draugiem, kā rezultātā aizsākās apburtais loks – ik mēnesi aizņēmāmies, no nopelnītā parādus atdevām, bet mēneša beigās naudas jau atkal bija par maz. Draugs ierosināja izveidot rēķinu žurnālu, proti, ik dienu pierakstīt visus tēriņus, sadalot tos pa kategorijām. Tādējādi mēs uzskatāmi redzētu, cik naudas tērējam noteiktās lietās, un spētu optimizēt izdevumus.

Iesākumā pret šo ideju izturējos skeptiski, tomēr pēc kāda laika nolēmu pamēģināt. Kā izrādījās, mēs tiešām ik mēnesi naudu tērējām neapdomīgi, nevajadzīgus pirkumus veicot regulāri. Pārtiku nereti iepirkām pārlieku daudz, to visu nespējām apēst un beigu beigās izmetām, lai dotos uz veikalu iegādāties svaigus produktus. Līdzīgi bija ar citiem izdevumiem – dzīvoklis bija pilns ar dažādiem skaistumkopšanas līdzekļiem, kas bija vienu reizi izmēģināti un neatzīti par labu esam, drēbēm, kas pēc iegādes vēl tikai gaidīja uzvilkšanu, un citām sadzīves lietām, kas patiesībā izmantotas netika. Tāpat bija arī ar transporta izdevumiem – uz darbu lielākoties braucu ar velosipēdu, taču tāpat biju iegādājusies tramvaja mēnešbiļeti, jo reizēm nācās pārvietoties arī ar sabiedrisko transportu. Ja izrēķināja reizes, kad biju izmantojusi tramvaju, iztērētā summa izrādījās divas reizes lielāka par to, kāda būtu tērēta, pērkot vienreizējo biļeti. Īsāk sakot, teju visu mūsu budžetu bija nepieciešams pārplānot.

Pieņēmām vairākus nopietnus mērus un kardināli mainījām savus ikdienas ieradumus. Taču, lai darbs būtu paveikts pilnvērtīgi, nolēmām pārlūkot arī dažādus sīkākus izdevumus un tēriņus, kurus šķietami samazināt nebija iespējams. Tā es nonācu arī līdz kontaktlēcām.

Man ir diezgan slikta redze, tāpēc brilles valkāju jau vairāk nekā desmit gadus. Brilles, ko izmantoju tagad, man kalpo jau trešo gadu, un, domājams, to mūžs būs vēl divtik ilgs. Tā kā tas ir nopietns pirkums un brillēm jābūt kvalitatīvām, to iegādei iztērēju pamatīgu summu, un šo pirkumu nenožēloju. Citādi ir ar lēcām. Tā kā tās izmantoju tikai retumis, piemēram, ceļojot vai aktīvās atpūtas laikā, mēdzu iegādāties vienreizlietojamās lēcas – šādu lēcu cena ir pietiekami zema, turklāt nav jārūpējas par to kopšanu. Ievietoju tās acīs uz vajadzīgo brīdi un nākamajā reizē izmantoju jaunu pāri. Tomēr pēdējā laikā esmu sākusi lēcas izmantot biežāk – iespējams, pat vairāk nekā pusi mēneša dienu. Tādējādi kontaktlēcas jāpērk arvien biežāk, bet lēcu cena sastāda arvien lielāku summu.

Izpētījusi internetā atrodamo informāciju, sapratu, ka izdevīgāk būs iegādāties mēneša lēcas. Turklāt atradu mājas lapu, kur lēcas iegādāties ir vēl izdevīgāk. Dr Lensor līdzekļu un lēcu cenas ir zemākas nekā citur, bet, pērkot vajadzīgo komplektā, var ietaupīt vairākus eiro.

Internets kārtējo reizi apliecināja, ka ietaupīt iespējams pat visneiedomājamākajās lietās. Esmu droša, ka, veicot līdzīgu analīzi par pārējiem ikdienas izdevumiem, mums izdosies ietaupīt vēl citur un varbūt jau pavisam drīz būsim iekrājuši, lai iegādātos kaut ko, kas patiešām nepieciešams.