Bērnu sēdeklītis velosipēdam

Ar sportu nenodarbojos profesionāli, taču dažādas fiziskās aktivitātes vienmēr bijusi daļa manas ikdienas. Labprāt braucu ar velosipēdu, peldos, dodos pārgājienos, no rītiem skrienu, bet vakaros apmeklēju jogas nodarbības. Treniņi nekad nav traucējuši apdarīt ikdienas darbus vai veltīt laiku sev, drīzāk otrādi – tie vienmēr bijusi patīkama atpūta pēc smagas darba dienas.

Pirms diviem gadiem mūsu ģimenē ienāca mazulis. Tā kā gan mani, gan vīra vecāki dzīvo vairāku simtu kilometru attālumā, ar meitas auklēšanu tiekam galā pašu spēkiem. Kamēr vīrs strādā, ar mazo laiku pavadu es, savukārt vakarā viņš uzņemas rūpes par bērnu un ļauj man nedaudz atpūsties. Esam izstrādājuši efektīvu dienas režīmu, tomēr ir viena nelaime – nekādi nespēju atlicināt pietiekami daudz laika sportam, kas man agrāk sagādāja tik daudz prieka. Cenšos vingrot mājās, taču šī nodarbe mani ātri vien sāk garlaikot, turklāt ierastajos apstākļos trūkst motivācijas.

Jau kopš brīža, kad mazā sāka patstāvīgi sēdēt, apsvēru iespēju iegādāties bērnu sēdeklīti velosipēdam. Tādējādi es varētu baudīt svaigo gaisu un nodarboties ar sportu, ņemot meitu līdzi. Tomēr visu laiku šķita, ka bērns vēl ir pārāk maziņš. Kad meitai palika divi gadi, nolēmu, ka beidzot savu ieceri varu īstenot.

Tā kā nebiju iecerējusi braukt pa konkrētu maršrutu, zināju, ka vajadzīgs sēdeklītis ar atsevišķu stiprinājumu – tādu, kas ļautu sēdeklīti pārvietot un izmantot dažādiem velosipēdiem. Man pašai pieder gan pilsētas divritenis, gan kalnu velosipēds – tos mainu atkarībā no mērķa, kur esmu iecerējusi doties. Tāpat biju lasījusi, ka, braucot pa nelīdzenu segumu, sēdeklīti vajadzētu novietot uz riteņa rāmja, tādā veidā amortizējot bedres un nodrošinot, lai bērns justos ērti. Savukārt, dodoties izbraukumā pa pilsētu, labāk krēsliņu stiprināt uz bagāžnieka.

Tāpat gribēju, lai krēsliņš ir regulējams – pastaigās mazā ratos nereti aizmieg, biju pārliecināta, ka tā notiktu arī, braucot ar velosipēdu. Šī iemesla dēļ gribēju, lai tādā gadījumā krēslu iespējams noregulēt tā, lai viņai ir gana ērti.

Protams, vajadzēja padomāt arī par drošību – sēžot bērnu sēdeklītī, bērnam noteikti galvā jābūt ķiverei. Lai gan, apzinoties, ka ved mazuli, vecāki nenoliedzami būs uzmanīgāki un vairāk pievērsīs uzmanību drošībai, reizēm gadās situācijas, kuras paredzēt nav iespējams. Tieši tāpēc nodrošināties pret traumām nepieciešams laikus. Zināju, ka ķivere nedrīkst būt ne pārlieku stingra, ne pārāk vaļīga. Pretējā gadījumā bērns nejutīsies komfortabli, turklāt tā nespēs pasargāt galvu gadījumā, ja nāksies krist.

Tā kā abus savus divriteņus biju iegādājusies interneta veikalā Bikko, nolēmu no sākuma ielūkoties šeit. Bikko velosipēdi un to piederumi ir augstas kvalitātes ražojumi, kam līdzi tiek izsniegta garantija, bez tam cenas bieži vien ir daudz izdevīgākas nekā citos velo veikalos.

Bērnu krēsliņi šeit patiešām bija plašā izvēlē – dažādu veidu, lielumu un dizainu. Tā kā meitu šobrīd sajūsmina viss, kas ir rozā, arī velo krēsliņu iegādājāmies šajā tonī. Turklāt tieši šim modelim tobrīd bija akcija! Citā sadaļā atradām krēsliņam pieskaņotu ķiveri. Nu, mūsu mazā dāma varēs droši sēdēt, kamēr es beidzot spēšu veltīt vairāk laika s